Apkures katlu un gāzes ūdens sildītāju problēmas

 

     Cilvēka veselībai un organisma pilnvērtīgai attīstībai augot, ir nepieciešams kalcijs un magnijs. Lai gan procentuālais saturs no nepieciešamā kalcija un magnija devas ir ļoti mazs, kas tiek uzņemts no ūdens, tas parasti nepārsniedz 4-6 % no rekomendējamās dienas normas. Lai šādu normu izpildītu, ir nepieciešams izdzert dienā vismaz 10-12 litrus ūdeni, kurā būtu paaugstināta ūdens cietība. Diemžēl, tas nav bijis un nebūs iespējams. Atliek paļauties uz veselīgu pārtiku, it sevišķi piena un graudaugu produktiem, kuru sastāvā ir vairāk kalcija.

Diemžēl, tas, kas ir veselīgs cilvēka uzturam, nebūt nenāk par labu santehniskajām daļām – cauruļvadiem, ūdens krāniem un ūdens uzsildes ierīcēm. Dabā pazemes ūdeņi šķīdina un uztver sevī daudzus dažādus sāļus un minerālvielas. Ja ūdens tiek iegūts no dolomītu saturošajiem slāņiem, tad tas ir bagāts ar ūdens cietību saturošajiem sāļiem. Kad ūdens ir dabīgi izšķīdinājis sevī cietību un šo koncentrāciju vairs nespēj paaugstināt, tas nerada nosēdumus, jeb katlakmeni. Bet pie viena nosacījuma – ja netiek paaugstināta ūdens temperatūra.

Iegūstot ūdeni no tradicionālajiem ūdens ieguves avotiem – zemē iedzītas „spices”, akas vai dziļurbuma un šo ūdeni sildot boilerī vai gāzes ūdenssildītājā, tas veidos katlakmeni uz karstajām metāla daļām. Šis apaugums bez ārējas iedarbības vai ķīmijas pielietošanas nav noņemams. It sevišķi, ja ūdenī ir paaugstināts dzelzs un sulfātu jonu saturs, tad cauruļvadi aizkaļķojas vēl ātrāk. Domājams, ka ikviens no mums ir redzējis cik ātri apaug elektriskās tējkannas spirāle, ar kuru dienā tiek uzvārīts labi ja 2-3 litri ūdens. Ja salīdzina elektrisko tējkannu ar boilerī esošo spirāli, tad tās ir ļoti līdzīgas, tikai boilerī esošajai dienā ir jāuzsilda 100-200 litrus, kas tīri loģiski apaugs daudzas reizes ātrāk, kā tējkannas sildspirāle. Tieši tādi paši apaugšanas draudi ir granulu un malkas katliem, ar kuru karsto ūdeni tiek sildīta boilerī esošā ūdens cilpa. Ņemot vērā šo cilpu un spirāļu izmērus, tie, lai gan apauguši, tomēr turpina sildīt ar mazāku efektivitāti. Pavisam cita problēma ir gāzes apkures katliem un gāzes ūdens sildītājiem, kuros karstais ūdens tiek sagatavots plūstot cauri ļoti efektīgam plākšņu tipa siltummainim.

Šiem siltummaiņiem ir ļoti mazs izmērs, kas vairumā gadījumu nav lielāks par nepilnu cukura paciņu. Neskatoties uz šo plākšņu siltummaiņu mazo izmēru, tie ir ārkārtīgi jaudīgi siltumatdevē, pateicoties to daudzajām plānajām sieniņām un rievām, caur kurām ļoti efektīgi tiek atdots siltums. Kā jau to varētu noprast, vislielākās problēmas sagādā dažādie nosēdumi, nogulšņi un katlakmens, kuru izraisa ūdens cietība. Reālais attālums starp siltummaiņa plāksnēm ir aptuveni 2-4 mm, ja šo mazo atvērumu aizpilda katlakmens, tad strauji samazinās katla lietderības koeficients, kas noved līdz palielinātam gāzes vai elektrības patēriņam, ilgi sildot ūdeni. Sliktākajā gadījumā, kad patērētāji izjūt katla efektivitātes kritumu – samazinās arī karstā ūdens spiediens.

siltummainis

siltummainis1

Šādā gadījumā siltummainis jau gandrīz pilnībā ir „aizaudzis ciet” ar katlakmeni un/vai dzelzi. Ja standarta boileru sildspirāles nomaiņas izmaksas ir visai niecīgas, parasti nepārsniedzot 30 ls, tad gāzes apkures katliem un sildītājiem plākšņu siltummaiņa nomaiņa maksā vidēji 200ls un vairāk, sasniedzot pat 500ls lielākas jaudas iekārtām.

Tādējādi ir ne tikai rekomendējams, bet arī nepieciešams uzstādot jaunu gāzes apkures katlu, uzstādīt kaut vai nelielu ūdens mīkstināšanas iekārtu pirms katla. Vairumā gadījumu šāda neliela filtra, jeb ūdens mīkstinātāja izmaksas svārstās no 200-250 ls, kas salīdzinoši ar iegūto ekonomiju un komfortu ilgtermiņā tikai atmaksāsies.

Līdz ar to, sadarbībā ar „Junker siltumtehnikas servisa centru” pasludinām akciju – pērc jaunu gāzes apkures katlu no www.junker.lv un saņem atlaidi 20% jebkuram ūdens filtram vai mīkstinātājam no mums!